Dili- Ministério Agrikultura Pecuaria Pesca e Floresta (MAPPF) liu husi Unidade de Quarentena e Biosegurança (UQB) realiza workshop ho Setór privadu sira hodi dessamina Lei kona-ba sasan importasaun no Exportasaun, workshop ne’e ofisialmente loke husi Diretór Jerál Rofino Soares Gusmão iha Quarta (24/07/24) iha Salaun MAPPF Comoro.
Iha entrevista Diretór Gerál Servisos Cooporativos, Rofino Esplika, Workshop ida ne’e, atu hare kona-ba Lei Quarentena, iha decreto Lei Número 41 ho 36 2023 koalia kona-ba sanitariu no pito sanitariu, liga ba Importasaun no Exportasaun ai-han tantu produtu agrikola nomós produtu animál sira ne’ebé durante ne’e nasaun liu husi setór Privadu sira halo importasaun no exportasaun ba rai liur. Lei ne’e aprova ona iha tinan 2023 no implementa hela maibé Ministério presiza sosializa atu setór privadu no ema hotu ne’ebé mak sai benefisiariu bele komprende didiak Lei ne’e. tanba ne’e ita presiza dezamina diak liu tan Lei ne’e atu ema hotu bele komprende Lei ne’e. Lei nia kontiudu atu haree de’it ba sasan sira ne’ebé mak perigu ba Nasaun no ba ema-nia saúde, teknikamente espesífiku artigu por artigu sei aprezenta husi tékniku sira akompaña husi asesór jurídiku Ministériu nian. tenik Rofino
Nia informa, Lei ne’e implementa ona maibé benefisiariu sira seida’uk komprende didiak kona-ba Lei ne’e,- tanba seidauk sosializa, entaun liu husi meius ida ne’e ita halo workshop sira hanesan ne’e atu ita bele sosializa katak Lei ligasaun ba iha Expotasaun no importasaun atu nune’e ema hotu atu importa no exporta sasan hanesan agrikola sira tenki tuir Lei ne’ebé iha.
Iha fatin hanesan Diretór Centro Supermercado, MARLI YAHYA hateten, atividade sira hanesan ne’e presiza tebes liu-liu ba regulamentu ba Lei IX Governu nian tanba dala barak sira hasoru problema, Diretór no xefe sira husi Quarentena fo hanoin ba kompania sira ho Lei Maibe Lei ne’e koalia kona-ba saida, Ministério la iha esplikasaun.“Nasaun Timor-Leste foin hari’i iha tinan 20 liu, ita kuandu importa sasan, Lei bandu buat barak maíbé ne’e hanesan koalia de’it la iha provas ruma, ne’ebé ami-nia supliyer sempre husu ba ami katak Lei ne’e koalia kon-aba saída. Entaun liu husi workshop ida ne’e ami hakarak sujere ba Diretór no xefe sira kuandu iha Lei tenki fo hatene liu husi karta hodi fo ba kompania, nune’e liu husi karta ida ne’e ita bele traduz hodi bele manda fali ba supliyer.”katak Marli
Diretór dehan, dala barak Lei ne’e koalia de’it maibe la iha provas entaun halo sira vontade la iha, tanba sira husu atu Lei ne’e iha mós karta ruma atu sira bele kolabora hamutuk, durante ne’e sira hatama sasan la iha problema, kliente sira mós la iha komplain kona-ba sasan katak sasan la diak, sira mós husu atu hari’i laboratoriu hodi bele halo kontrola mós ba hahan sira. Ekipa DMEA